Lielkalnu muiža — sākumlapa
Vieta ar stāstu un saviem cilvēkiem

Lielkalnu muiža · Blome, Smiltene, Vidzeme

Vieta ar stāstu un saviem cilvēkiem

Blomes maiznīcas jaunā dzīve, kas tapusi ar ģimenes un draugu rūpēm

Dzimtas un draugu izlolota Vidzemes pērle - Lielkalnu muiža

Īpašnieces sapnis par laukakmens māju. Viesu nams "Donas" - tagad - "Lielkalnu muiža"

Vēstures notikumu apņemtā Blomes maizes ceptuve 2019. gada vēlā rudenī pārdošanas sludinājums par vēsturisko Blomes maizes ceptuvi uzrunāja mani iegādāties lauku mājas “Donas” Vidzemē. Jau no pirmā brīža šī pamatīgā laukakmens ēka kalna galā apbūra arī manus tuvākos ģimenes locekļus un draugus. Lēmums atjaunot šo seno vietu, ieguldot tajā mūsu visu enerģiju, darbu un resursus, bija viegls un ātrs, pretstatā darāmo darbu apjomam – atjaunošanas procesā iesaistījās visa dzimta un draugi. Gandarījums par paveikto ir liels, un to noteikti pamanīsiet un novērtēsiet arī jūs!

Katram cilvēkam ir kāds sapnis, man tā bija gruntīga, stabila laukakmens ēka kaut kur Latvijā, kas iemiesotu ne vien fizisko, bet arī garīgo spēku. 2019. gada vēlā rudenī, ieraugot sociālajos tīklos ziņu par Blomes vēsturiskās maiznīcas pārdošanu, uzreiz bija skaidrs – tieši šo māju es vēlos saukt par savējo!

Šīs vietas vēsture ir daudz senāka par maizes ceptuvi un viesu namu. 1878. gadā šeit izveidoja vecsaimniecību “Lejas Jeberi”, bet tagadējā Lielkalnu muižas galvenā ēka, celta 1885. gadā kā zirgu stallis. Vēlāk tā kalpojusi par kūti un darbnīcu telpām, bet 1974. gada rudenī sākās ēkas pārbūve par Blomes maizes ceptuvi, kas darbu sāka 1976. gadā.

Pēc mazāk nekā sešu mēnešu apjomīga darba tika vērtas daudzu izpalīdzīgu un strādīgu cilvēku kopīgi izlolotās viesu nama “Donas” durvis, ļaujot arī citiem baudīt dzīvi, svinēt svētkus un nakšņot unikālos numuriņos, zinot – tas ir vienīgais tāds pasaulē.

2020. gada 28. augustā atvērtā sajūtu nama interjerā veiksmīgi un harmoniski savijas rokoko greznums, Art Deco šarms un mūsdienīgs komforts, veidojot neatkārtojamu atmosfēru, kurā katrs viesis jūtas gaidīts un lolots, ar sajūtu – viss radīts tieši viņam.

Šis ir sirdsdarbs, kuru izveidojām pašu spēkiem, katrā detaļā un novietotajā priekšmetā ieliekot savu mīlestību!

Katram numuriņam esam devuši nosaukumu atbilstoši Blomes pagasta ciemu nosaukumiem, tāpēc viesi var izvēlēties – apmesties Biksējā, Jeberos, Drandos, Jāņmuižā, Kaiberī, Purēniešos vai Abulā. Veidojot interjeru, gribējām kaut ko mūsdienīgu, kas vienlaikus būtu saskaņā ar seno un izrādītu tam cieņu.

2023. gadā uz 1900. gadā celtās Klāvu saimniecības klēts vēsturiskajiem pamatiem tika atvērta mūsdienīgā “Upesmāja”, kas papildina piedāvājumu ar 23 gultasvietām. Šeit katrs numurs nes kādas netālu esošās upes vai ūdenstilpes nosaukumu – Nigra, Mutulīte, Asuāna, Nārvelis vai Lisa, atspoguļojot vietējās dabas bagātības un ainaviskumu.

Plašajā trīs hektāru teritorijā izveidotas divas burvīgas terases un apgaismota pergola ar nolaižamu jumtu, kas ļauj vasaras sezonā rīkot pasākumus līdz 50 cilvēkiem. Šeit valda miers un dabas harmonija – ideāla vieta dzīves skaistāko mirkļu svinēšanai vai vienkāršai atpūtai Vidzemes ainavas burvībā.

Muižas sajūta

Vārds, kas sakņojas dzimtas atmiņās

Nepagurstoši strādājot piecus gadus, labiekārtojot un radot, ik pa laikam prātā ienāca doma par vietas nosaukuma maiņu. Elegantajām telpām, rūpīgi iekoptajai teritorijai un harmoniskajai videi senās Blomes maiznīcas nosaukums “Donas” vairs nepiestāvēja – tas šķita smagnējs, nesa sev līdzi darba sūrumu un vairs neatspoguļoja jaunās vietas būtību.

Tomēr īstais nosaukums atnāca lēnām… Ilgi meklēju, kas vislabāk raksturotu mani un šo vietu, pētīju tās vēsturi, pat uzrakstīju grāmatu “Vienas ēkas stāsts cauri gadsimtiem”, taču atbilde joprojām kavējās. Līdz kādā naktī sapnī atausa sens stāsts no manas ģimenes.

Mani vecāki, vēl būdami jauni, sapņoja par savu māju, taču toreizējā rocība to neļāva. Tēvs vienmēr mierināja mammu, sakot: “Neuztraucies, viss būs! Tu redzēsi – mēs dzīvosim tā kā Lielauši!” ("Lielauši" tolaik bija turīga Iecavas apkaimes ģimene, kas daudziem kalpoja kā labklājības etalons).

Un tieši caur šo senču atmiņu pie manis atnāca īstais un visatbilstošākais nosaukums.

Man – Ilzei Kalniņai, kurai viss ir pārdomāts līdz sīkākajai detaļai un kuras vērienīgums savijas ar rūpību un mīlestību, – bija nepieciešams spēcīgs, dižciltīgs vārds.

Tā radās “Lielkalnu muiža” – vārds, kas ietver LIEL – varenību un mērogu, KALN – stiprību un manas dzimtas vārdu, un MUIŽA – cēlumu un eleganci.

Tā “Donas” pārtapa par “Lielkalnu muižu”.

Šeit ikviens atradīs ko īpašu – gan tie, kuri svin dzīvi, gan tie, kuri meklē mieru un klusumu.

Lielkalnu muiža – vieta, kuru ar mīlestību un rūpību radījušas mūsu sirdis.

Muižas sajūta

Saglabāt seno, piešķirt jaunu dzīvi

Atjaunotās mēbeles un interjera priekšmeti šeit sadzīvo ar mūsdienu ērtībām. Rokoko, Art Deco un Gustavian stila noskaņas piešķir numuriem katram savu raksturu.

Turpināsim stāstu kopā

Iepazīsimies muižā!

Vietas raksturu vislabāk sajūt klātienē. Sazinieties, lai vienotos par apmeklējumu un pastāstītu par savām iecerēm!

Vēsture

Vienas ēkas stāsts turpinās...

No laukakmens staļļa un Blomes maiznīcas līdz ģimenes veidotai atpūtas un svinību vietai.

1878-1949

Lejas Jeberu saimniecība un laukakmens stallis

Vietas stāsts sākas 1878. gadā, kad Jeberos izveidoja vecsaimniecību “Lejas Jeberi” ar 59 hektāru zemi. Saimniecībā atradās dzīvojamā māja un vairākas saimniecības ēkas. Tagadējā Lielkalnu muižas galvenā ēka celta 1885. gadā kā plašs zirgu stallis, bet 1900. gadā līdzās uzcelta guļbūves klēts. Klāvu ģimene šeit saimniekoja līdz 1949. gada 25. martam, kad Elzu Klāvu ar bērniem izsūtīja uz Sibīriju. Laukakmens mūri, pagrabs un vēsturisko ēku pamati joprojām apliecina, ka mūsdienu viesu nams izaudzis no 19. gadsimta Vidzemes saimniecības.

1949-1974

Kolhoza gadi un ēkas mainīgās funkcijas

Pēc Klāvu ģimenes izsūtīšanas saimniecība nonāca kolhoza rīcībā. Atmiņu stāstos saglabājušās ziņas, ka bijušajā stallī dažādos periodos turētas slaucamās govis un teļi, vēlāk ierīkotas darbnīcas un betonēšanas cehs. Otrajā stāvā, kur tagad atrodas viesu numuri, agrāk glabāja sienu. 1974. gada rudenī ēku sāka tīrīt un pārbūvēt jaunam uzdevumam – Blomes maizes ceptuvei. Pārbūves laikā tai pievienoja saimnieku galu, ieejas daļu un sarkano ķieģeļu garāžu.

1974-1996

Blomes maizes ceptuves laiks

Blomes maizes ceptuve darbu sāka 1976. gadā. Īpašā elektriskā krāsns, kvalitatīvie rudzu milti un cepēju prasme radīja maizi, kuras dēļ pie ceptuves veidojās rindas un brauca ekskursiju autobusi. Ceptuve strādāja trīs maiņās, un vienā maiņā varēja izcept aptuveni 600 līdz 750 kukuļu. No 1979. līdz 1991. gadam ēkā darbojās arī keramikas cehs jeb Pīlīšcehs. Pēc kolhoza "Uzvara" reorganizācijas maizes ražošanu mēģināja turpināt, taču SIA "Blome" 1994. gadā likvidēja, bet zemnieku saimniecības "Lejas Jeberi" centieni noslēdzās 1996. gada beigās. Maizes smarža un cepēju atmiņas joprojām ir viena no svarīgākajām ēkas identitātes daļām.

1997-2019

Donu vārds un viesu uzņemšanas sākums

1997. gada 17. jūnijā bijušo ceptuves ēku iegādājās Anžela un Jānis Lisovski. Viņi īpašumam deva nosaukumu “Donas” un izveidoja SIA “Blomes maize”. Maizes un konditorejas ražošana turpinājās līdz 2001. gadam. Pēc vairākiem neapsaimniekotiem gadiem īpašumu 2005. gada 27. jūlijā iegādājās Ilze Briede. Ēka tika sakārtota kā lauku māja viesu uzņemšanai, un tajā tapa Maizes darbnīca, kur apmeklētāji varēja iepazīt rupjmaizes tradīcijas un paši izcept savu kukuli. 2013. gadā “Donas” saņēma kultūras zīmi “Latviskais mantojums” un Zaļo sertifikātu.

2019

No viesu nama "Donas" līdz "Lielkalnu muiža"

2019. gada 21. oktobrī “Donas” iegādājās Ilze Kalniņa. Mazāk nekā gada laikā ģimene un draugi ēku atjaunoja, un 2020. gada 28. augustā tika atvērts sajūtu nams ar septiņiem dizaina numuriem. Vēsturiskie laukakmens mūri tika saglabāti, bet interjerā apvienots rokoko, Art Deco un mūsdienīgs komforts.

2023

Atver Upesmāju

2023. gadā uz 1900. gada klēts vēsturiskajiem pamatiem viesu ērtībām tiek uzcelta “Upesmāja” ar 23 gultasvietām. Šajā ēkā katrs numurs nes kādas netālu esošās upes vai ūdenstilpes nosaukumu – Nigra, Mutulīte, Asuāna, Nārvelis vai Lisa, atspoguļojot vietējās dabas bagātības un ainaviskumu.

2025

Lielkalnu muiža

Pēc pieciem attīstības gadiem viesu nams “Donas” ieguva jaunu nosaukumu – “Lielkalnu muiža”, kas saistīts ar saimnieces dzimtas stāstu un Kalniņu vārdu. Nosaukums ir jauns, bet vieta ir vēsturiska.

Laiks satikties, svinēt un sajust

Muižas noskaņa

Laiks satikties, svinēt un sajust

Lielkalnu muiža ir ģimenes veidota vieta viesiem, kuri novērtē personisku uzņemšanu, interjera detaļas un dabas tuvumu.

Muiža skaitļos

Vieta jūsu cilvēkiem un notikumiem

Svinības, nakšņošana un laiks pie dabas vienā muižas kompleksā

40

viesi svinību zālē

7

dizaina numuri akmens ēkā

23

guļvietas Upesmājā

3 ha

labiekārtota teritorija

Fotogrāfijas

Šodienas muiža

Muižas telpas, interjers un apkārtne fotogrāfijās.

Tieši blakus muižai vēsturiskā estrāde

Jeberleja, kur vasaras kļuva par notikumu

Mierpilnā estrāde pie ūdens savulaik bija viens no dzīvākajiem vasaras kultūras punktiem Vidzemē. Šeit satikās teātris, populārā mūzika un smagais metāls, pulcējot viesus no Latvijas un ārvalstīm.

01

1992–2002 · “Circeņi” — teātra vasara teltīs

Katru vasaru Jeberlejā sabrauca līdz 600 jauno teātra draugu. Nedēļu ilgajā nometnē tapa telšu pilsētiņa, notika kustību, dejas, klaunādes, grima un citu skatuves mākslu nodarbības. Noslēgumā visi dalībnieki satikās kopīgā izrādē estrādē.

02

1994–2006 · “Dziesma manai paaudzei”

Jeberleja kļuva par vienu no pazīstamākajām festivāla pieturām. Andris Freidenfelds jeb Fredis un grupa “Labvēlīgais tips” šeit radīja brīvu, humora pilnu atmosfēru. Rīkotāju atmiņās saglabājies vakars ar aptuveni 4000 skatītāju: uz soliņiem vietu nepietika, tādēļ cilvēki sēdēja līdzi paņemtos krēslos vai zālienā.

03

2005–2008 · “Metalshow.lv Open Air”

Divu dienu metālmūzikas festivālā uzstājās grupas no Baltijas, Zviedrijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un Fēru salām. Ik gadu pasākums pulcēja ap 4000 apmeklētāju, un īpaši gaidīta bija grupas “Skyforger” uzstāšanās.

Jeberlejas estrāde

Vieta, kur satikties

Jeberlejas estrādes stāsts aizsākās 1973. gadā - tā kļuva par vietu, kur satikties, svinēt un būt kopā. 2025. gadā Lielkalnu muižas īpašniece Ilze Kalniņa organizēja ziedojumu kampaņu estrādes jumta atjaunošanai, kurā tika saziedoti 13 000 eiro. Grāmatas “Vienas ēkas stāsts cauri gadsimtiem” eksemplārus varēja saņemt par ziedojumu, un visi par tiem saziedotie līdzekļi tika novirzīti estrādes jumta atjaunošanai.

Par mums | Lielkalnu muiža